Aktīva mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģiju ieviešana dažos plašsaziņas līdzekļos (jo īpaši Ķīnas) jau divus gadus rada bažas žurnālistiem un tekstu autoriem. Mēs centāmies noskaidrot, vai mākslīgais intelekts apdraud mediju nākotni, un izvērtēt mākslīgā intelekta attīstības perspektīvas tiešsaistes žurnālistikā.
Reuters Žurnālistikas pētījumu institūta pētnieks Niks Ņūmens (Nic Newman) veica globālu pētījumu par mediju tendencēm 2018/19. gadā. Ievērojama pētījuma daļa bija veltīta mākslīgajam intelektam un mediju robotizācijai.
Institūts veica mediju galveno redaktoru, vadītāju un mediju resursu īpašnieku aptauju sēriju, kas parādīja, ka daudzi izdevēji 2019. gadā plāno investēt mākslīgajā intelektā un mašīnmācībā, taču tas netiks darīts uz pašreizējo darbinieku rēķina.
Aptuveni 78 % respondentu uzskata, ka šādas investīcijas un digitalizācijas attīstība medijos ir neizbēgama, un 85 % aptaujāto norādīja, ka vienlaikus ir nepieciešams pieņemt darbā vairāk žurnālistu un autoru. Mediju vadītāju lielākās cerības un vēlmes ir balstītas uz dzīviem cilvēkiem
.Dažas vietnes sāka eksperimentēt ar mākslīgo intelektu jau 2017.-2018. gadā, bet 2019. gadā gaidāms vēl plašāks, eksplozīvs tehnoloģiju pielietojums. Ir vērts izcelt trīs galvenos šādu ieguldījumu avotus:
● Mašīnmācīšanās satura personalizēšanai.
● sižetu un video automatizācija, tā sauktā “robotizētā žurnālistika”.
● Instrumenti, kas palīdz žurnālistiem tikt galā ar informācijas pārslodzi.
Izcelsme:
